Sveiciens kāzu laikā!

Nesen biju lieciniece kāzu dienas jandāliņam. Kā līgava rāj vedējmāti par to, ka viens no ceļojuma pieturpunktiem bija lauku ceļš un fotosesija pieneņu laukā.
Rezultātā - sabristas baltās zīda kurpītes un kleitas mala dzeltenos pleķos.

Es šeit nevēlētos diskutēt par to, cik saprotošas vai atsaucīgas ir līgavas un cik dārgas mēdz būt kāzu kleitas, bet gan par to, kas vedējiem iepriekš būtu jāuzjautā līgavām.

Šinī gadījumā:
- Vai līgava būs ar mieru sasmērēt savu kleitu skaistu foto dēļ? Jo pienenes, rapši, rudzu lauki - viss tas atstās zīmes uz kāzu kleitas.
- Vai līgava būs ar mieru staigāt pa zemes ceļiem, taciņām, pļavām tā riskējot ne tikai sabrist kurpes, bet arī nosmērēt kleitas malu?
- Vai līgava būs ar mieru vizināties laivā, kāpt zirga mugurā?


Varbūt vēl kāda vedējmāte var padalīties ar savu pieredzi vai padomu?
Kur Jūs esat "dabūjušas pa mici"?
(Šeit nav svarīgi, kas vainīgs, jo visa pamatā jau ir līdz galam neatrunāta lieta.)