Aijas iepazīšanās stāsts
„ Hm, Tu gan izskaties jauns ” - ar šādu pirmo teikumu sākās mana sarakste ar puisi kādā zināmā portālā. Sērfojot internetā, nejauši ieraudzīju jaunekļa bildi, kuram zem profila bildes bija tāds visai „paliels” gadu skaits, bet no bildes gan vērās jauna izskata cilvēks.
„Dzīvē izskatos vēl jaunāks” - man atbild puisis. „ Hm, varbūt viņš joko par savu gadu skaitu, vai vienkārši ir labi saglabājies un mantojumā no senčiem ieguvis izcilus gēnus ” - pie sevis nodomāju. Tā nu interese ir radīta vienam par otru, bet bez kādām dižām nākotnes progresīvām iecerēm, mēs vienkārši sarakstījāmies un runājāmies kādus trīs mēnešus. Līdz, pēc manas izrādītas iniciatīvas, mēs satikāmies kādā īpašā laikā, vienu dienu pirms Ziemassvētkiem un apmeklējām teātrī Ziemassvētku izrādi „ Mīlestības brīnums”. Pirmo reizi ieraugot vakara kavalieri, kuram rokās bija oranža roze, es iesaucos : „Ārprāts, cik Tu izskaties jauns!” Tikai pēc kāda noteikta laika mēs sapratām izrādes nosaukuma vēstījumu!
Ap Ziemassvētkiem, īpašu noskaņu caurstrāvotā laikā, sākās mūsu randiņu un tikšanās prieka laiks, kurš kļuva arvien intensīvāks, biežāks un ilgāks, kā es mēdzu teikt randiņi pārvērtās par „nakts” randiņiem, jo tikšanās un sarunu laiks ieilga līdz vieniem naktī... ( šoreiz jau tikšanās ierosinātājs bija jauniepazītais puisis). Sekoja vairāki zīmīgi pasākumi un svētki, kurus svinējām kopā, un tas mūs satuvināja vēl ciešāk Ja sarakstījāmies mēs samērā ilgu laiku, tad pēc satikšanās gan viss savērtās kā labā krellē kopā – vajadzīgi, raiti un skaisti. Iepazīšanās laikā sapratām, ka vienmēr, jau kopš bērnības, esam viens otram bijuši blakus, līdz Ziemassvētku laikā Dieviņš, paverot mākoņu maliņu un liekot kopā divu cilvēku īstās puzles gabaliņus sirds formā, saprata, ka ir laiks mūsu ceļus sakrustot un veidot mums vienu kopīgo ceļu. Bildinājumu saņēmu, apmēram pēc gada, 1. janvāra agrā rītā un sapratu, ka tagad katrs gads iesāksies labi un īpaši, jo citādi nemaz nevar būt. Mūsu kāzu dienā apmeklējām pirmo satikšanās vietu – teātri un tuvi draugi bija sarūpējuši izrādes plakātu ar nosaukumu „ Mīlestības brīnums”, bet galvenajās lomās minēti – Līgava un Līgavainis.
„Hm, Tu gan izskaties jauns” ( kas atbilst arī patiesībai) - mēdzu joprojām teikt nu jau savam vīra kungam , kuram, starp citu, labprāt arī tagad uzrakstu kādu vēstuli jau zināmajā portālā. Un jāliek pie sirds teiciens, kuram spēj pat skeptiķi noticēt, ka brīnumi notiek, īpaši Ziemassvētku laikā, kad gaiss, gribot vai negribot smaržo mazliet pēc vīraka, kuram pievienota maģiskā mīlestības esence un burvība. Atliek tikai tai ļauties...