Sakas ar to, ka visi pagalma berni, kas pazina mani un Vinu, saka mus kacinat, ka esam virs un sieva utt. Visus tas uzjautrinaja. Tad vel nebijam pat redzejusies. Iepazinamies, mulsām..... speeleejaam kopaa kazakus rasbolnikus, un vel visadas speles. Tad pienaca diena, kad Vins jautaja, vai es negribu but vina meitene, protams mulsdama piekritu. Rocinas nostaigajam kadu menesi, pec tam viss, cauri. Ta vairakas reizes ar lieliem starplaikiem. Tad kaut ka laika gaita zaudejam kontaktu, ipasi netikamies, jo gan Vins, gan es macijamies, stradajam, uzradas katram savi, jauni draugi...

Pirms tris gadiem, 2006.gada vasara mums tika piedavats braukt uz Turciju jauniesu apmainas programma, lidz sim bijam paris reizes saskrejusies uz ielas, transporta. Paris reizes biju iegajusi ari pie Vina darba, Vins stradaja bara par barmeni, ta jauki parunajusi... Simpatijas musu starpa ne reizi nebija zudusas. Pirms ta brauciena, ka reizi trapijos Vecriga, domaju jaieiet pie vina darba, japaruna par braucienu :) Iegaju,parunajam, Vins uzsauca teju.

Kad bijam Turcija,visu laiku viens pret otru izradijam savas simpatijas, visur gajam kopa, ne tikai tapec, ka patikam viens otram, bet bijam sen pazistami, bija par ko runat utt.

Turcija pavadijam gandriz divas nedelas, patiksana palika arvien lielaka un specigaka, un nakti pirms izlidosanas uz Latviju, jutam lavam valu... No ta briza bijam kopa, sakam tikties gandriz katru dienu, viens pie otra gajam uz darbu, sazvanijamies.

Nepagaja divi, tris menesi, Vinjs sava bara uztaisija romantisko vakaru ar sampanieti, ziediem, pasniedza man zelta rokasspradziti, es, protams, samulsu, jo nebiju radusi pie tadam davanam. Pec vel paris menesiem Vins mani bildinaja. Es protams piekritu :)