Bet tad pienāca šī sporta diena un kāds pazīstams draugs vārda Reinis mani uzaicināja ar viņu doties turp. Mēs aizbraucām, un es pie sevis nodomāju ko es te daru, jo es nebiju no sportiskā tipa meitenēm. Biju ieradusies parastos džinsos un nedaudz seksīga topiņā. Visu dienu skatījos kā sporto citi. Es tur nedaudz pastaigājos par apkārtni un domāju, ka drīz došos mājup, jo te nebija mana drudzene un vienai bija garlaicīgi. Tad Reinis mani pierunāja palikt uz balli, tā notika sporta dienai par godu vakarā. Tā kā esmu baļļu cienītāja, tad domāju nu vismaz vakarā varēšu negarlaikoties. Tad nāca vakars, mūzika spēlēja bet man atkal bija garlaicīgi jo nebija draudzenes ar ko varētu pasmieties, un nedaudz patrakot. Tā Reinis mani centās izklaidēt, bet es viņu uztvēru tikai kā draugu. Tā es visu vakaru nosēdēju teltī kopā ar Reini un vēl dažiem viņa paziņam. Tad pēc neilga laiciņa kāda Reiņa paziņa man pajautāja vai es nevaru ar viņu aiziet uzpīpēt! Tā kā man jau bija no sēdēšanas notirpušas kājas, tad viņai piebiedrojos kaut gan pati nepīpēju. Tā nu mēs aizgājām...Te pēc brīža pie mums pienāca divi jaunieši, protams, nedaudz iedzēruši. Tad viens no viņiem man jautāja, vai vēlāk ar viņu padejošu un es viņam atbildēju, ka jā, lai pienāk pēc brīža!

Tā nu pienāca brīdis, kad viņš mani uzlūdza padejot. Pāris dejas nodejojām un domāju ka tas arī viss, bet nē! Šis puisis vārda Krists man visu vakaru staigāja pakaļ, nesaprazdams ka neko vairāk nevēlos. Tad mēs ar to puisi palikām divatā, jo paziņa kaut kur pazuda ar tā vakara satikto jaunieti. Krists mani uzaicināja vēlreiz padejot, es piekritu. Tā nu mēs aizdejojāmies visu nakti. Beigās, kad kājas vairs neklausīja, tad nolēmām pastaigāties.

Staigājot ieraudzījām kādu nepabeigtu jaunbūvi. Iegājām iekšā un tur sēdējām, runājam. Kristu patiesībā pazinu jau sen, bet nekad nebijām pārmijuši ne vārda, jo dzīvojam dažādas pilsētas un viņš ir jaunāks par mani. Tanī vakarā es nezinu, kas man notika, bet es viņu redzēju pavisam citādāku, jo iepriekš kaut kā nebiju pamanījusi. Tā nu mēs runājamies, apmainīdamies ari acu skatieniem, protams sekoja skūpsti un viegli glāsti.

Nemanot pienāca rīts, iznācām no jaunceltnes un jau bija gaišs. Tad Krists man pajautāja, kas tagad esot ar mums? Viņš laikam domāja, ka pēc kopā pavadītā vakara esam pāris. Es apmulsu, jo domāju ka tas viss tā vienkārši beigsies. Viņš pajautāja manu numuru, bet es teicu, ja tiešam vēlies, tad dabūsi pats! Tā arī viss palika... Aizbraucām katrs uz savu pusi. Te pēkšņi nakti pus vienos man atnāk tik skaista un romantiska īsziņa, ka vienkārši nespēju pati tam noticēt! Šis puisis laikam bija manī pa šo vakaru saķēries,  bet man tas viss likās ka spēle. Man tas patika. Sarunājam tikties pēc nedēļas, tā arī notika. Nezinu, kas notika bet šis puisis bija savādāks nekā citi, varbūt tāpēc, jo bija jaunāks un vēl tāds nepieredzējis. Man tas patika es viņam atbildēju ar to pašu, jo uztvēru to kā kaut ko jaunu un savādāku, līdz pati samīlējos.

Viss šķita tik skaisti, protams, pēc tam parādījās daudz šķēršļu mūsu attiecības. Kaut ka tikām tām pāri, jo mīlējām viens otru. Tā nodraudzējāmies pāris mēnešus un sākam dzīvot kopā. Pagāja divi gadi un Ziemassvētku vakarā saņēmu bildinājumu! Šis bildinājums bija tik skaists, ka nespēju tam noticēt! Krists pasniedza man skaistu gredzentiņu un iečukstēja austiņa, vai kļūšu viņa sieva? Laikam tanī brīdi es samulsu vairāk, jo pie Ziemassvētku galda vēl atradās pāris ģimenes locekļi. Jutos pati laimīgāka sieviete pasaulē! Nu un tā es nākamā gada vasarā kļuvu par viņa sieva un esmu ļoti laimīga!