FB Pixel
e-veikals Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Dagnijas iepazīšanās stāsts

Mums viss bija kā seriālā... skaisti... atceroties sirds laimē ietrīsas un saprotu, cik patiesībā laimīga esmu :) Man bija tikai 13, kad mamma atļāva māsai doties līdzi uz "lielajām" pagasta diskotēkām. Tur es viņu ieraudzīju. Viņš bija no pilsētas. Kopā ar draugiem bija atbraucis ar močiem. Viņš pienāca man deju zālē klāt, paņēma aiz rokas un veda dejot...

Nodejojām tikai pāris dejas, bet ar to pietika, lai katrā nākošajā diskotēkā es sapņotu satikt viņu vēl un vēl. Viņš vispār nebija no tiem, kas daudz dejoja... vienmēr tikai pāris dejas... un vienmēr kādu arī ar mani... Jau pirmajā satikšanās reizē ievēroju, ka viņam bija tāda jauka smarža... laba odekolona, cigarešu un piparmētru košļeņu sajaukums. Tā nesmaržoja neviens... vēlāk jau pēc smaržas vien jutu, ka viņš ir tepat tuvumā. Pēc diskotēkas mājās ejot pēc šim smaržām smaržoja manas rokas... Pieliku tās pie deguna, gulēt ejot tās smaržoju un raudāju... tik ļoti man viņu vajadzēja... bet pateikt es viņam neko nevarēju... Reiz pat sāku satikties ar viņa draugu, lai tikai būtu viņa kompānijā, jo šķita, ka meitenes viņam neinteresē, tikai moči.... Tad iztēlojos, ka pasaucu viņu ārā un pasaku, ka ar viņa draugu draudzējos tikai viņa pēc... bet nebija dūšas...Es laikam spēju piepildīt visus savus sapņus, jo viņš mani izsauca ārā un jautāja - kāpēc sāpinu viņa draugu... Tad es to pateicu, pretī dabūju skūpstu, ko tik sen biju kārojusi... un viņš apsolīja visu nokārtot ar draugu...


Pa šo laiku, biju beigusi vidusskolu un sāku studēt Rīgā. Mājās tiku reizi mēnesī (mācījos LPA armijas režīmā), tāpēc viņu vairs nesatiku... Caur draudzeni biju dabūjusi vienu viņa bildi, kas man vienmēr bija līdzi... Viņš vienmēr palika mana pirmā, mana nepiepildītā mīlestība....


Kādu dienu, kad jau biju atpakaļ dzimtajā pusē, kur izgāju praksi vietējā policijā un īrēju pilsētā dzīvokli, pie manis atbrauca māsīca, kura palūdza, lai ar viņu kopā dodos uz čehu atrakciju parku, kas viesojās pilsētā. Lija lietus, negribējās, bet māsīcai atteikt negribēju. Un tur es viņu atkal pēc tik daudziem gadiem satiku... ieraudzīju... un nezinu kāpēc - vienkārši piegāju klāt un apķēros... Viņš ļāvās manam skāvienam un čukstēja ausī : "Es Tevi vairs nekad mūžā vaļā nelaidīšu"... Un nelaiž vēl šodien :) Kopš 1999.gada 10.oktobra esam kopā.  2000.gada 23.septembrī lielā radu un draugu pulkā svinējām savas kāzas un nu mums jau ir arī savs dēliņš, kuram ir 7 gadi un 3-gadniece meitenīte.


Mana mīlestība ir piepildīta. Esmu nelabojama romantiķe un liktenis mani lutina, jo esmu kopā kāzās ar tik daudziem jaunajiem pāriem. Novēlu viņiem visiem izdzīvot tik skaistu mīlestību, piepildīt to un sagādāt mīļus, pārsteigumu pilnus mirkļus savai otrai pusītei...