Es tikai uzzināju vārdu un kur mācās, jo viņš ļoti kautrējas un es protams tāpat. Pagāja dažas dienas - domāju jāuzraksta viņam vēstulīte. Tā nu viņam uzrakstīju un ieliku vēstuli jakas kabatā, jo viņu jau biju vērojusi vairākas dienas.. :) Uzrakstīju savu telefona numuru un tad viņš man zvanīja un uzaicināja uz pastaigu.. Tā bija ļoti skaista kārtīga iepazīšanās pastaiga. Tādas pastaigas sekoja cita pēc citas. Līdz pieteicās bērniņš.. Pārcēlos dzīvot pie viņa. Mūsu laimei nekas vairs netrūka- piedzima meitiņa. Pabeidzām skolas izauklējām meitiņu, bet tad kādu dienu izdomājām apprecēties. Kad jau visu bijām sākuši plānot - izjuka, jo mazliet pietrūka naudiņas.. :( Teicām -  tas nekas, jo mēs tāpat esam laimīgi un nešķirami - dzīvosim tāpat un gan jau kādā skaistā, jaukā dienā apprecēsimies.. Tā nu pagāja apmēram gads, kad nolēmām tomēr precēties - ņēmām kredītu, jo abi strādājām jau. Nu un tā 2008.gada 12. jūlijā notika mūsu kāzas. Dažus mēnešus pēc kāzām pieteicās otrs bērniņš - šoreiz piedzima dēliņš. Nu jau laulībā esam nodzīvojuši vairāk kā gadu.. Dzīvojam ļoti, ļoti laimīgi.. Patiesībā ļoti gribas atkārtot 2008. gada 12.jūliju..