Mums visiem vasarnīcas atrodas Saulkrastos, tādēļ tā ir kā mūsu kopīgā pilsētiņa, kurā arī noteikti svinēsim savas kāzas. Artūram ļoti labi padevās matemātika, bet man ne ļoti. Vasaras beigās, kad atsākās skola, vēlējos iet matemātikas kursos, bet tad atcerējos Artūru. Pajautāju, vai viņš būtu ar mieru mani pamācīt, tādējādi visiem labi - man nebūtu jātērē liela nauda par kursiem, bet par simbolisku samaksu Artūrs man mācītu, un viņam tie būtu kā papildus ienākumi. Tā arī sarunājām.

Vairākus mēnešus ik pa laikam tikāmies, mācījāmies, runājām, reizēm sākām jau tikties tāpat, ārpus mājas un bez grāmatām. Jutu, ka viņam iepatīkos, bet man tobrīd bija cita simpātija. Pat vairākas reizes Artūrs bija piedāvājis un vēlējies, lai esam kas vairāk nekā draugi, bet es visu laiku atteicos. Tad kādu dienu nolēmēm aiziet slidot, mani pārņēma fantastiskas sajūtas, skanēja mūzika, es biju kā lidojumā, un pa visu slidotavu es nokliedzos - JĀ! Sākumā Artūrs likās apmulsis, nesaprata, kas notiek, bet kad paskaidroju, ka vēlos būt ar viņu kopā, arī viņš no priekiem jutās kā lidojot.

Tā nu mēs esam nonākuši līdz brīdim, kad esam saderinājušies un gatavojamies kāzām. Nav iemesla neprecēties, lai arī mums katram ir savi trūkumi un mīnusi, tie mūs padara īpašus, un tieši tādēļ es zinu, ka viņš ir īstais un nekas to nemainīs.