Tas notika pāris gadiņus pirms mēs oficiāli salaulājāmies...

Tā iepazīšanās un mani klusie sapņi aizsākās jau 6.kl. Viņš stalts un izskatīgs vidusskolas čalis, kur tad nu es - maza knīpa.  Bet, kad viņš jau bija beidzis dienestu, mūsu ceļi krustojās vēlreiz. Diskotēkā. Vietēja pagasta klubā. Vēl šodien atceros, man mamma bija nopirkusi sarkanu neilona treniņtērpu un es varonīgi gāju savā jaunajā štātē iekarot diskotēku. Viņš kā parasti valdzinošs, un vēl dīdžejs. Varēju mierīgi sēdēt un vērot viņu uz skatuves un pat dejot vairs nevajadzēja. Bet tad pēkšņi viņš devās pāri visai zālei un pienākot kluši čukstēja: "Drīkst uz vienu deju? Tikai vienu!" Un tā mēs dejojam jau daudzus gadus. Bieži smejos - valsis mūža garumā!

Tā nu sanāca, ka sākām draudzēties un pēc pāris gadiem izdomājām mūsu draudzību savīt gredzenos. Kāzas bija super jautras! Pat viens otrs vecāka gadagājuma vīrs smēja, ka tā nokāzojies, kā vecajos labajos laikos savā jaunībā!

Lai arī tikai 15 gadi, tomēr tie ir mūsējie! Un priekšā vēl daudzi skaisti, saldi un mīļi sagaidāmi!
Nu, ko! Īss ieskats ir:) Laiks steigties uz kafiju un pašceptu kūku ģimenes lokā!