Tā nu mēs sākām sarakstīties līdz vēlai naktij. Nākamās dienas vakarā sarunājām randiņu atkal turpat internetā, lai turpinātu mūsu sarunu.Bet trešajā dienā jau satikāmies jau klātienē viens ar otru. Viņš mani aizveda uz jauku kafejnīcu „Apsaras tējas namiņu”, nekad tur nebiju bijusi. Bija ļoti romantiski sēdēt spilvenos un skatīties uz Rīgas kanālu un parku vakarā, kad cilvēki steidzas, bet mēs sēžam un baudam viena otra sabiedrību. Pēc kafejnīcas devāmies pastaigā pa Vecrīgu, tā kā jau bija vēls rudens, tad vakars bija samērā auksts. Kamēr staigājām es pamatīgi nosalu, bet kauns jau bija teikt, lai ved mājās un arī nemaz negribējās šķirties tik ātri. Tā nu mēs gandrīz līdz 2.00 naktī nostaigājām pa Rīgas ielām.
 

Nākamajā dienā viņš mani atkal aicināja satikties un gluži kā iepriekšējā vakarā ilgi, ilgi pastaigājāmies pa Rīgas ielām. Pēc šādām ilgām pastaigām nākamajā dienā pamatīgi saslimu. Kamēr izveseļojos turpinājām tikties internetā, līdz kammēr biju vesela un atkal varējām tikties klātienē, drīz vien jau sākām dzīvot kopā. Pēc apmēram 4 mēnešu kopdzīves mēs izlēmām, ka gribam būt kopā ilgi jo ilgi un izlēmām par labu mūsu pirmajam kopīgajam bērniņam. Tūliņ būs apritējis gads un varbūt būs mums tā laime, ka mazais pieteiksies tieši uz mūsu kopdzīves gada jubileju. Apprecēties gan vēl neesam paspējuši, bet plānojam to darīt mūsu 2 gadu jubilejā.