Gājām cauri Liepājas klusajām ieliņām svētdienas rītā... Likās, ka eju tur pirmo reizi, visu redzēju skaistu un saulainu, jo blakus bija mans sapņu vīrietis... Neticēju, ka varu iemīlēties no pirmā skatiena, bet iemīlējos un iemīlējās arī viņš... Bijām pāris stundas nostaigājuši, kad sekoja nākamais uzaicinājums - nakts uz mola. Piekritu.

Pienāca vakars, aizbraucām uz molu, runājām, secinājām, ka visu dzīvi esam gājuši plecu pie pleca, sākot jau no bērnības vienos pulciņos, vienā skolā, vienos pasākumos, bet NEKAD viens otru nebijām ievērojuši... Sāka jau satumst, bija vēls 5. augusta vakars, sēdējām uz mašīnas kapota ,lūkojāmies jūrā, kuru vairs nevarēja nošķirt no debess, vakars bija kluss, mazliet drēgns, debess tik skaidrasun zvaigžņota... Līdz nokrita zvaigznīte, viena , otra, trešā un tā visu nakti... Arī manas vēlēšanās sirsniņā bira kā no pārpilnības raga, bet visas bija saistītas ar viņu - manu īsto, manu lielo mīlestību.

Nu jau rit mūsu ceturtais kopā būšanas gads un pēc nedēļas ir mūsu kāzu diena, kurā cerams arī līs zvaigžņu lietus - vismaz mūsu sirdīs noteikti!

Novēlu ikvienai meitenei atrast savu lielo mīlestību, ar kuru esot kopā Tev sirdī līst zvaigžņu lietus arī ikdienā, jo, ja Tev blakus ir īstais, tad tā noteikti būs! :)