Elitas iepazīšanās stāsts
Bija 2006. gada septembra beigas, kad ar draugiem vakara vēlā stundā pastaigājāmies pa Vecumnieku centru. Edgaram pa visām varītēm vajadzēja no kāda dabūt cigareti. Tad nu mēs piegājām pie diviem jauniem vīriešiem uzprasīt cigareti. Viens no viņiem bija gatavs mūs pārmācīt par mūsu pārdrošību, jo mēs nebijām pilngadīgi.
Cik sapratām dusmīgais bija mazliet iereibis. Otrs bij krietni mierīgāks un iedeva Edgaram cigareti un mēs devāmies prom. Es pat nenojautu, ka tā nav pēdējā reize, kad tos vīriešus redzu!
Pagāja divi gadi, tikko biju beigusi 11. klasi un man bija attiecības ar kādu vīrieti, bet ar viņu es sev nākotni neredzēju, tāpēc vienkārši gaidīju, kad kaut kas mainīsies.
Draudzenes mani iekārtoja darbā kādā veikalā par pārdevēju. Tur es iepazinos ar jaunu, izskatīgu un pievilcīgu miesnieku Imantu, kurš bija 32 gadus jauns un ļoti atsaucīgs. Pusdienas pārtraukumos sākām runāties, uzzināju, ka viņam ir draudzene, arī es neslēpu, ka esmu aizņemta. Man viņš iepatikās! Pusdienās pirku konfektes arī viņu uzcienāju, tad arī viņš man sāka nest konfektes un lika kabatā. Es iedomājos, kā būtu, ja mēs apprecētos, doma nav slikta, bet viņam ir draudzene!!! Tā kādā jaukā reizē pie konfektēm es atradu mazu lapiņu, kurā ar pavisam maziem burtiem bija rakstīts:”Ja vēlies piezvani!” un telefona numurs. Es uzreiz aizsūtīju sms, un vakarā jau bija norunāts randiņš.
Tā bija jauka, naksnīga pastaiga pa Vecrīgu! Viņš man sildīja rokas, tas tikai bija iegansts, lai tikai varētu staigāt rociņās sadevušies! Bet tas bija tik mīļi =) Mēs bieži tikāmies pēc darba, gājām pasataigās, viņš man izrādīja pilsētu, gājām uz kino, skaitījām zvaigznes lidostas stāvvietā un es iemīlējos!
Sākās skola un no Rīgas nācās pārcelties atpakaļ uz Bausku, kur es mācījos, nu es savu jauko miesnieku redzēju tikai brīvdienās, kad braucu uz Rīgu strādāt. Iepazīstināju viņu ar savu labāko draudzeni un viņas draugu Edgaru, kurš atpazina manu Imantu. Viņš bija tas mierīgais vīrietis, kurš iedeva mums cigareti. Tāpēc visu laiku man likās, ka viņu esmu kaut kur jau redzējusi! Cik jauka sagadīšanās!!!
Septembra beigās sapratu, ka bez viņa nevaru dzīvot šķirti, tāpēc pārcēlos dzīvot uz Rīgu, kur mēs varējām būt kopā! Savas otras pusītes pametām un jutāmies laimīgi! Pienāca oktobra beigas. Viņš reiz nejauši bija salaizis manu gredzentiņu. Iepirkāmies veikalā, viņš uz brīdi iegāja kādā veikaliņā, kad atnāca pie manis uzvilka pirkstā jaunu gredzenu, domāju, ka tas ir salauztā gredzena vietā, bet kad iekāpām mašīnā viņš mani bildināja, es biju laimīgāka par laimīgu un devu Jā vārdu! Vecgada vakarā Imants (mans nu jau līgavainis) sacīja, ka grib bērnu no manis, izrādījās es jau 2nedēļas biju stāvoklī. Aprīlī svinējām kāzas.
Tagad jau mēs esam 3, plānojam kopā nodzīvot vismaz 60 gadus, jo ar tik soļiem vīriņš mani pārnesa pāri tiltam! Vēlēšanās mēdz piepildīties ar uzviju, vien tam no sirds jātic!
