Nepagāja ne stunda kad visi bija jau aizbraukuši un es sēdēju jau pie ekrāna un klaudzināju tastatūras podziņas, kā to daru arī pašlaik. Pašai nemanot jau biju nokļuvusi iepazīšanās portālā un skatos uz kādu skaistu puisi kurš arī atrodas onlainā un neviļus jūtu kā mani pirksti atkal klaudz pa tastatūru, bet šoreiz jau lai uzrakstītu viņam kādu jauku vārdu šajā Ziemassvētku vakarā. Nepagāja ne mirklis kad saņēmu nepārprotamu vēstuli no viņa ar jaukiem vārdiem kas liecina ka arī viņš vēlētos iepazīties. Tā nu mēs pāris dienas sarakstījāmies līdz nolēmām satikties, bet par cik biju nolēmusi braukt ceļojumā, tad satikšanos bija jāatliek uz jauno gadu. Tā nu iesākās mans 2007.gads ceļojot un domājot par satikšanos ar jauko puisi.

Atgriežoties mēs satikāmies, taču ilgi mūsu tikšanās neturpinājās, jo kaut kas lika mums katram aiziet uz savu pusi. Taču mūsu liktenis atkal krustojās pēc pāris mēnešiem, bet liktenis vienalga nevēlējās mūs paturēt kopā, un mēs atkal aizgājām katrs uz savu pusi. Jaukos vasaras brīžu pavadījām katrs savā pasaules nostūrīti un tad pienāca mana vārdadiena, kad viņš ieradās ciemos pie manis lai vienkārši aprunātos par pavadīto laiku vasarā. Taču ar to nebija gana, jau nākošajā dienā puisis atbrauca pie manis un aizveda vakariņās uz šiku restorānu. Tajā brīdī es sapratu ka mēs mēģinam pretoties liktenim un tik tiešām, pēc ilgas stostīšanās un satraukuma sēžot šajā restorānā viņš mani bildināja. Tas bija tik skaisti... neaprakstāmi... Nolēmām 2008.gada vasarā iestūrēt laulības ostā, taču visādu sakritību dēļ nolēmām tomēr kāzas pārcelt uz 2009.gadu. Tā nu gadu gatavojāmies un nu esam laimīgi kopā iestūrējuši laulības ostā. Mūsu laimīgajā dieniņā bija gan lietutiņš gan saulīte gan varavīksne, gan mīlestība mums visapkārt. Mīlestība, mīlestība un vēlreiz mīlestība... tas ir tas, kas mūs saveda kopā un neskatoties uz visu, kas mēģināja stāties mums ceļā... Mēs esam LAIMĪGI!!!!