Tas notika pirms 5 gadiem novembrī, kad kultūras namā norisinājās liels koncerts, pēc kura bija arī liela balle, uz kuru nemaz negribēju iet, bet abas māsas mani pierunāja aiziet. Tā bija pati jautrākā un neizmirstamākā balle manā mūžā, jo tur satiku Gunti. Kā stāsta viņš pats, tad mani viņš esot novērojis jau 2 mēnešus (strādājām vienā ēkā, Guntis renovēja kultūras namu), bet nav uzdrošinājies uzrunāt, bet balles vakarā saņēmies, jo zinājis, ka šī būs pēdējā diena, kad mani satiek, jo pēc tam viņi strādās citā objektā.

Guntis pienāca man klāt un uzlūdza uz vienu deju, bet tovakar kopā dejojām visu atlikušo vakaru, jo TĀ mācēja dejot, ka galva griezās (patīkami)... Pēc balles kopā sagaidījām viņa taksi. Pirms kāpšanas iekšā viņš pēkšņi pievilka mani cieši klāt un noskūpstīja, man vēderā lidoja tauriņi... un joprojām lido :) Kopš tās dienas mēs esam nešķirami un laimīgi, mums ir 3,5 gadus veca meitiņa, un jūlijā mēs precēsimies!

Novēlu ikvienam izjust šādas sajūtas, jo īsta mīlestība ir kā parādība - visi par to runā, bet retais to ir piedzīvojis, bet mēs to izbaudām katru dienu!

P.S. Rakstot šo stāstu un visu atminoties, mana sirds pukstēja straujāk un sēdēju darbā kā apdullusi :)