Diena pa dienai, un nonāku Sportland veikalā. Neko, nekad, nav gadījies pirkt sporta veikalos, nu teiksim atklāti, es neko no tā nesaprotu! mmm... kas jauns, neredzēts... "ooo!" cik skaista, gaiši violeta snova virsjaka ar gaišu rūtojumu, acīs burtiski iekrita! ... galvā šaudījās domas "kas te vel ir labs?!" Paiet moments, un klāt ir pārdevējs, kurš jautā: "Palīdzēt izvēlēties? " Pārsvarā es uz pārdevēju palīdzību nepaļaujos un atsaku, bet šoreiz es pat īsti nepaskatījos uz pārdevēju un drošā tonī atbildu "Jā! Stāstiet un rādiet visu!!"

Biju azartā, jakas, bikses, siltā apakšveļa, rozā? Nē! Pārdevējs tikai runā un runā, un smejamies. Jā! Smejamies... :) "Un tā violetā?" es prasu, tā bija pirmā kas mani uzrunāja. Uzlaikoju - nu, ideāli! Saucu pārdevēju - "man piestāv?", smaids pārdevēja sejā "Es nespēšu būt objektīvs, pasaukšu koleģi"! Tas viss izvēršas par visa kolektīva iesaistīšanās parādi, jautri !:) Solis jau kases vizienā, ielieku roku kabatā un saprotu, ka maks nav līdzi!! Es taču atnācu tikai paskatīties ... :) Atlieku jaciņu. Smaids no manas sejas nepazūd, dodos mājup un sāku domāt, tas pārdevējs gan bija simpātisks un no galvas neizmetams! Hmm...

Nākamajā rītā ieskrienu pēc jakas, skatos, nav vakardienas puisis! Ar lielu saņemšanos no sevis izspiežu teikumu - "tas puisis, kas vakar strādāja, šodien ir darbā?", nezināju ne viņa vārdu, uzvārdu, itin neko ! Tikai to, ka viņam kājās bija Nike botas un viņš te strādā! "Nē" ... "Bet čekā būs viņa uzvārds!" ar smīnu paskatījās pārdevāja... Man maisiņā violetā jaka un čeks, kurā iedrukāts viņa vārds. Labākais pirkums manā mūžā!

Stāsta noslēgumā varu pačukstēt, ka stāstam ir turpinājums - laimīgs turpinājums - kā pasakās "Viņi dzīvoja ilgi un laimīgi"!

P.S. violetā virsjaka man vēl joprojām ir, un tā ir mana mīļākā!