Sākās vasara, kad arī sākās vasaras darbs. Pašā vasaras sākumā visi darbinieki satikās un sakopa darba vietu pirms sāktu darbu. Tā kā jūra no darba bija 2 soļi, tad aizgāju nopeldēties un atnācu atpakaļ. Nolēmu nevilkt atpakaļ drēbes un peldkostīmā pašiverēties. Mans priekšnieks bija sarunājis, lai atbrauc un nopļauj teritorijā zāli. Tad ienāca simpātisks puisis, kurš bija ieradies nopļaut zāli. Pirmais, ko viņš ieraudzīja - mani peldkostīmā, bet es ieraudzīju viņa skaisto, apstulbušo smaidu! Priekšnieks atnāca un izstāstija puisim, ko un kur darīt! Tad viņš aizgāja darīt savus darbus. Nespēju aizmirst viņa smaidu...

Drīz man bija jābrauc uz skolu, jo gāju 12.klasē. Bija sācies eksāmena laiks un tuvojās izlaidums. Tapēc arī nākamajā dienā nebiju darbā. Bet viņš bija. Kad ierados darbā, viņa vairs nebija, un man priekšnieks teica, ka vairs viņš nebūs! Es sāku savus detektīva gājienus, jo nezināju pat viņa vārdu. Sāku izjautāt priekšniecību, kas tāds ir, no kurienes, utt. Viņi paši ar nezināja, kas īsti viņš ir, tikai vārdu zināja - Armands.

Bet ko man tas dod? Nav jau tik maz tie Armandi Latvijā. Bet tad uzzināju vienu priecīgu faktu, viņš ir brālis man pazīstamam puisim. Uzreiz devos pie tā puiša un uzzināju visu, ko varēju. Apskatījos viņu sociālajā portālā draugiem.lv. Es paskatos viņu, viņš mani, un tā mēs trīs reizes viens uz otru skatījāmies līdz viņš man uzrakstīja. Tad sākās visas nakts garumā sarunas. Es viņu uzaicināju uz izlaidumu, kas bija nākamajā dienā. Viņš teica, ka nezina, vai būs, jo tai pašā dienā ir viņa brālim izlaidums plkst. 18:00 un 25km no manas skolas, bet man bija 17:00. Pienāca izlaidums, es vairāk biju satraukta, vai Armands būs, nekā par izlaidumu. Bija tā kā filmās - sveicēji jau mazinās un viņa nav! Viņš bija mans pēdējais sveicējs. Visu izlaiduma laiku sēdēju ar asarām acīs. Tad pienāca vakars, kad bija izlaiduma balle. Izlaiduma balles sākumā man atnāk sms no draudzenes, kurai ir dzimšanas diena, ka viņi svin to un tur ir arī Armands. Mana draudzene ir Armanda brāļa līgava.

Protams, nedomājot ne sekundi, es devos prom no balles un visu nakti nosēdēju draugu kompānijā un ar viņu. 6:00 no rīta mani atveda mājās, bet 7:00 bija jābūt darbā. Man miegs nenāca, jo domas tik bija par un ap Armandu. Tad man beidzās darbs, un viņš pie manis atbrauca uz darbu. Mēs ilgi staigājām pa jūru un sapratām, ka gribam dzīvi saistīt kopā!

Un tā es jau tūlīt pabeigšu augstskolu, dzīvojam kopā un vēl joprojām atceramies, kā satikāmies, un smaids uz mūsu sejām ir vēl joprojām.