Kā jau lielākā daļa latvieši ir mēģinājuši laimi ārzemēs, esmu viena no šiem! Atradām darbu tādā kā mazā mašīnītē ceļa malā, kurā pārdod kafiju un ūdeni! Nu tad visi no rīta, braucot uz darbu, piestāj un paņem līdzi kafiju. Katru rītu piestāja darba mašīna ar 2 cilvēkiem, un stūrētājs vienmēr izkāpa viens, lai paņemtu kafijas abiem! Tā tas turpinājās 3 nedēļas, un blakus sedātājs nekad neizkāpa!

Tad kādā sestdienas rītā viņš atbrauca viens pats, lai mani uzaicinātu vakarā uz kafiju! Es protams atteicu, bet viņš uzstāja, un mēs apmainījāmies telefona numuriem. Es teicu, ja man būs vēlēšanās pati pazvanīšu!!!  Tā arī izdarīju... Pavadījām ļoti jauku vakaru, un no tā brīža mēs satikāmies katru dienu!!!

Pagāja 4 gadi, un mēs apprecējāmies. Tagad mums ir 2 burvīgi dēlēni!!! Esam ļoti laimīgi, un labāku vīru nevaru vēlēties!!!