Aizraujoši bija tas, ka mūsu vecāki uzauga kopā, bet Savu Lielisko es satiku tikai, kad man bija 15. Nē, nu zināju es viņu agrāk, biju manījusi mūsu pilsētā, bet, lai es ar viņu? Atceros pat, ka gadu pirms attiecību uzsākšanas viņš mani ballē dejot uzlūdza, tad nu gan lūdzu pie sevis, lai Eolikas dziesmu remix ātrāk beigtos (ja pareizi atceros, tad tās bija garas 8 minūtes, heh).

Tā gāja dienas, mācījos 9. klasē, un, tuvojoties eksāmenu laikam, viens ļoti labs draugs svinēja savu dzimšanas dienu. Braucu ar lielisku noskaņojumu un tur redzu atkal šo pašu puisi. Vakara gaitā gan domas par viņu man mainījās uz labo pusi, un jau nākošajā rītā ar trīcošām rokām apmeklēju sociālos tīklus, lai redzētu, vai man nav kāda ziņa no viņa... un, bija!

Tā nu sākās randiņu periods, eksāmeniem gatavoties bija ļoti grūti, jo tauriņi tik pa vēderu un galvu lidinājās. 15.maiju mēs atzīmējām kā SAVU dienu, tikai pēc laika pamanījām, ka tā ir arī Starptautiskā ģimenes diena. :) Nu jau ir pagājuši precīzi 5 gadi kopš esam kopā. Ir ļoti interesanti atskatīties uz to, kādi mēs bijām 2009. gadā un kādi 2014. - mūsu attiecības ir tikai pilveidojušās, un es arī ceru, ka man būs tas gods kā Pasakā - pirmā, lielā mīlestība uz mūžu. :)