Ierodoties kāzu svinību norises vietā, jauno pāri sagaida viesi, kas sapulcējušies jau krietnu laiku iepriekš, iespējams, arī uzēduši, iekārtojušies uz nakšņošanu un izveidojuši kāzu vārtus. Kad visi goda vāri izieti, pārbaudījumi jaunajam pārim turpinās. Jau izsenis tek piekopta tradīcija kost ābolā un saplēst šķīvi. Abu aktivitāšu secība nav noteikta.

Ābolā košana

Ak, šis grēka un vienotības auglis! Ieradumam kāzu dienā kost ābolā ir dažādi skaidrojumi. Atsaucoties uz Bībeli, mīļotie, baudot aizliegto augli, kļūst vienlīdzīgi. Vēl tā ir mācība dalīties ar ēdienu, palīdzēt vienam otram, veidot saskaņu, strādāt kopā, jo vienam pašam ābola gabaliņu nokost neizdodas. Tā ir arī zīlēšana. Kuram lielāks gabaliņš, tas pelnīs naudu, kuram dziļāks kumoss, tas naudu tērēs... un citas dažādas interpretācijas. Ābols var tikt iesiets saitē, ko kā vārtus tur viesi, tas var tikt iesiets koka zarā vai piestiprināts durvju ailei. Jaunāko laiku kāzās ābols tiek aizstāts ar citiem augļiem: bumbieriem, persikiem, pat vīnogām. Lasot pa vienai vīnogai no ķekara, jaunlaulātajiem jāsauc mīļvārdiņi. Jāpievērš uzmanība faktam, ka tas, kurš sāk, ģimenē būs lēmējs, kuram tiek pēdējā vīnoga, tas būs darītājs, u.tml.

Šķīvja saplēšana

Ejot iekšā kāzu svinību namā, sliekšņa otrā pusē tiek novietots šķīvis, pārsegts ar dvieli. Šī vieta ir biežāk izmantotā, bet tikpat labi tas var būt arī zāles vidus vai cita piemērota vieta. Līgavainis, paņemdams līgavu uz rokām, uzsit ar kāju pa vietu, kur varētu atrasties šķīvis, un dodas tālāk namā. Šīs procedūras galvenā nozīme ir zīlēšana. Cik bērnu būs jaunajā ģimenē, cik mazbērnu, cik no tiem puisīši, cik meitenītes? To parasti šķīvja lauskās cenšas saskatīt vedēji vai vecāki un skaļi paziņot viesiem.

Veicot šo rituālu, ieteicams ievērot dažus ieteikumus:

• ja slieksnis ir augsts, šķīvi ieteicams novietot tālāk no tā, lai jaunais pāris varētu ērti ienākt namā un tad uzkāpt uz šķīvja, izvairoties no paklupšanas uz sliekšņa;
• neizmantot neplīstošos traukus. Lai gan tas varētu sagādāt jautrus brīžus, tomēr nebūs gaidītā rezultāta, turklāt jaunais vīrs var sajusties muļķīgi;
• zem šķīvja paklāt vēl vienu dvieli, lai saplēstās lauskas būtu ērti savākt. Citādi, kad šķīvis saplēsts, „bērni” saskaitīti, pārējās lauskas tiek savāktas ar ne visai tīru slotu un šaufeli;
• gluži kā pārējās kāzu lietas, arī šķīvja lauskas ir paredzētas glabāšanai. Tām var paredzēt skaistu lina maisiņu, kurš vēlāk atradīs savu vietu pūra lādē;
• gaidot jauno pāri, kāzu viesi var šķīvi aprakstīt ar bērnu vārdiem. Tad vedējiem vieglāk atšifrēt, kas dzims un kā viņu sauks.

Sālsmaize

Sālsmaizi jaunajam pārim pasniedz viņu vecāki. Tā simbolizē svētību un labklājību, ko vecāki dod līdzi jaunajiem viņu tālākajā dzīves ceļā. Lai nekad netrūktu maizes, netrūktu sāls un ūdens. Informāciju par sālsmaizes pasniegšanas rituāla izcelsmi varat meklēt sadaļā par kāzu tradīcijām. Savukārt mūsdienās der atcerēties, ka nav nepareizu lietu. Maize var būt kā latviešiem tik tradicionālais spēka avots – rupjmaize, tā arī no smalkiem bīdeļmiltiem cepta baltmaize, gabaliņš tortes, kūkas vai ogumaizes. Maize var būt gan vesels kukulis, no kura jaunais pāris lauž savu gabaliņu, gan no šķēlītes izgriezta sirsniņa vai katram sava kūciņa. Katrs no jaunajiem nolauž gabaliņu sev, apkaisa to ar sāli un tad... atkal mācās dalīties. Šo, sev paredzēto kumosu atdod otram – pabaro savu jauniegūto dzīves draugu.

Sālsmaizes pasniegšanai ir vairākas variācijas, ņemot vērā novadu un ģimenes tradīcijas. Tā mēdz sastāvēt arī no maizes, medus un piena; baltmaizes, medus un vīna. Galvenā ir un paliek doma – svētība jaunajai ģimenei.

Kā jau iepriekš minēts, sālsmaizi jaunajam pārim dod vecāki. Parasti paplāti, ar sāli, maizi un ūdensglāzēm tur abas mātes. Maizi ar sāli un ūdeni var izvietot uz divām paplātēm, kuras katru kopīgi tur vecāku pāris vai māte. Ja kādu apsvērumu dēļ šāds dalījums nav vēlams, abas mātes tur kopēju paplāti, savukārt tēvi nostājās blakus, demonstrējot vecāku vienotību, kas tiek nodota jaunajiem.

Kad šie trīs procesi ir izieti, jaunais pāris var aicināt savus viesus sēsties pie galda un ieturēt svētku maltīti. Šīs tradīcijas nav obligāta prasība kāzās. Ja jaunais pāris nejūt pēc tām vajadzību, tās no kāzu scenārija var tikt izņemtas, aizstātas vai papildinātas ar citām. Piemēram, pirms ieiešanas kāzu svinību namā jaunajam pārim jāizgriež ieeja sirdsveida formā plakātā ar jaunlaulāto attēlu, kas iestiprināts durvju ailēs.

Tāpat pirms mielasta var notikt jaunā pāra sveikšana. Ja gadījumā kāds viesis nav piedalījies laulības reģistrācijas ceremonijā, tad šis ir īstais laiks apsveikt jauno pāri ar ziediem, atdot dāvanas, izteikt laba vēlējumus. Pirms mielasta jaunais pāris ar viesiem var saskandināt šampanieša glāzes, aprunāties, fotografēties vai veikt citas aktivitātes, ko vedēji vai vakara vadītājs iecerējis.