Jūsu dzīvē būs baltas un nebaltas dienas, tajās vienmēr kopā ar jums būs jūsu vecāki, lai savos prieka brīžos neaizmirstat arī viņus. Pasaulē ir tik daudz likumu, bet dievam tie ir tikai desmit – dzīves pamata pamats. Un to mums būs zināt un pildīt. Viens no šiem likumiem mūs māca – tie būs savas mātes un tēva godā.

Un atkal laimes vēl,
Tas laiks ir klāt,
Lai dzīvē jauniem labi sokas,
Nu tavi bērni atstāj ligzdu, māt,
Un atstāj tavas piegurušās rokas,
Tā bērna mūžs ir mātes rokām lemts
No baltiem autiņiem līdz kāzu štātei
Un tālāk vēl...

Tik žēl, ka to, kas ņemts,
Mēs nevaram vairs atdot mātei,
Bij arī viņai diena – sauca rūgts,
Bij arī viņai rožu ziedi saldi,
Viss radu raksts uz kāzām tika lūgts,
Kaut jau aiz kalniem viņas kāzu galds,
Bet šodien atkal visas durvis vērtas,
Redz blakus radiem sēž brāļi, māsas,
Mums tomēr katram glāzi jāiedzer
Par mātes, katram, savas mātes kāzām,
Lūdzu paceļam glāzes.

Pasaulei nav tikai mātes vien, tāpēc katram bērnam ir arī tēvs.
Uzliec dienu, ja esi mans tētis,
Uzliec dienu, priekš visiem mums,
Tas ir paaudzes lūgums un svētība,
Tas ir tiešs tavs pienākums.
Paceļam glāzes par tēviem!